Kā uzlabot savu datoru?

Datora uzlabošana Pērkot datoru cilvēki bieži interesējas kādas būs nākotnē iespējas to uzlabot un papildināt. Kam īsti šāda datora uzlabošana ir vajadzīga un cik tā ir iespējama?

Uzreiz laikam jāsaka, ka bieži šim jautājumam tiek pievērsta nepamatoti liela uzmanība datora iegādes brīdī. Drīzāk, iegādājoties datoru, vajadzētu labi apdomāt ko īsti ar datoru plānojat darīt un censties to nopirkt pēc iespējas piemērotāku veicamajiem darbiem uzreiz. Plāni to ar laiku uzlabot visbiežāk tā arī paliek tikai plāni.

Visbiežāk. Kaut arī ir lietas, kuras ar laiku var būt lietderīgi tomēr uzlabot. Šeit gan jāprecizē, ka visbiežāk ar uzlabošanu vajadzētu saprast kādu resursu papildināšanu, nevis kaut kā mainīšanu pret jaunu. Papildināšana ir daudz ticamāka un ekonomiski daudzmaz pamatojama.

Starp citu, plānojot iegādāties pēdējos gados lielu popularitāti ieguvušos portatīvos datorus, jautājums par uzlabošanu tiek cilāts daudz retāk. Un taisnība — portatīvajiem datoriem no uzlabojumiem var minēt gandrīz vai tikai operatīvās atmiņas palielināšanu. Taču galda datoriem (kurus visbiežāk ir lietderīgi iegādāties mājas un biroja vajadzībām), uzlabošanas iespējas parasti ir lielākas. Apskatīsim kādas tās varētu būt un kāds no tām labums. Sāksim ar visticamākajiem uzlabojumiem un beigsim ar vismazāk iespējamajiem.

Operatīvā atmiņa (RAM)

Ja dators pirms kāda laika iegādāts ar nelielu operatīvo atmiņu (salīdzinot ar šīs dienas tipisko pirkumu), papildus atmiņas uzstādīšana bieži dod pamanāmu datora ātrdarbības palielināšanu. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā operatīvās atmiņas apjomā var glabāt vairāk ātri vajadzīgo datu un retāk tie jāpieprasa no krietni lēnākajām atmiņas iekārtām — cietajiem diskiem. Jāatceras vienīgi, ka atliekot pirkumu uz arvien vēlāku laiku, izmaksas par atmiņas palielināšanu var pieaugt. Ja kopš datora pirkšanas būs nomainījusies operatīvās atmiņas paaudze, jums nepieciešamā iepriekšējās paaudzes atmiņas gandrīz noteikti būs dārgāka.

Cietais disks (HDD)

Arvien pieaugot uzglabājamās informācijas apjomam, biežāk pienāk brīdis, kad izrādās, ka diskā vairs nav vietas. Vispirms, protams, mēģinām iztīrīt lieko informāciju, taču pēc laika tik un tā nonāksim līdz nepieciešamībai pirkt papildus disku. Disku izmēri arī aug tik strauji, ka jaunais noteikti būs krietni lielāks par iepriekšējo. Galvenais lai datora korpusā būtu vieta. Protams, tagad ir iespēja pirkt arī ārēji pieslēdzamu disku, taču tas vairāk būs piemērots rezerves kopijām un datu pārnēsāšanām, nevis kā darba disks.

Video karte

Šī datora detaļa noteikti ir viskārotākais uzlabojamais objekts datorspēļu cienītājiem. Viņi paši jau to noteikti zina, ko nu vēl par to lai stāsta? Vienīgi varbūt jāuzsver fakts, ka mainīt video karti uz lētu nav jēgas, bet mainīt to uz dārgu ne vienmēr ir pa kabatai.

Papildus iekārtas

Kā diezgan ticamu un potenciāli lietderīgu varētu minēt kādas jaunas iekārtas uzstādīšanu. Tas varētu būt kāds karšu lasītājs, optisko disku rakstītājs vai kontrolieris lai, piemēram, pieslēgtu mājas video kameru. Izvēle atkarīga no konkrētā brīža vajadzībām. Tikpat labi varam pie datora klāt iegādāties drukas iekārtu (printeri), nomainīt uz ērtākām peli vai klaviatūru.

Barošanas bloks

Tāpat vien mainīt barošanas bloku nav vajadzības, taču, ja jūs neapmierina tā trokšņošana, prātīgi izvēlēts jauns bloks var datoru padarīt ievērojami klusāku.

Datora korpuss

Datora korpusa maiņa ir salīdzinoši reti pieprasīta, taču šāda uzlabošana var dot jūsu vecajam, mīļajam datoram jaunu izskatu un, iespējams, patīkamas emocijas tā saimniekam.

Sistēmplate un procesors

Šīs daļas nevajag plānot mainīt. Ja gribēsit nomainīt tikai procesoru, izrādīsies, ka sistēmplate ar jauno kopā nebūs saliekama. Un otrādi. Ja mainīsit abus, izrādīsies, ka jāmaina arī atmiņa, jo jaunā plate prasīs arī jaunākas paaudzes operatīvo atmiņu. Beigu beigās izrādīsies, ka arī disku tad nevarēs atstāt iepriekšējo un tad jau sanāk, ka maināmo daļu kopsumma līdzinās jauna datora iegādei.

Kā tagad saka — sausais atlikums no visa rakstītā ir šāds. Iegādājoties datoru, uzziniet:

IB, 11.01.2010