Kam vajag tīmekļkameras (webcam)?
Kopš internets ir ienācis mūsu dzīvē, dators ik dienas tiek izmantots arī kā saziņas līdzeklis. Tas ļauj ne tikai ērti sarakstīties, bet arī ērti sadzirdēties un pat saredzēties ar draugiem jebkurā pasaules malā.
Kopš amerikāņu drošībnieku pirmajiem mēģinājumiem saslēgt tīklā datorus pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās ir pagājuši vairāk kā 40 gadi un šodien ir jau grūti stādīties priekšā datoru, kurš nebūtu pieslēgts internetam. Vismaz, ja runa ir par ikdienā lietotiem personālajiem datoriem. Protams, daudz kas ir mainījies pašos datoros. Toreiz datori bija milzīgi un to bija maz, bet tagad dators ir teju vai katrā birojā un mājā.
Tīklā datorus slēdza lai tie varētu savā starpā apmainīties ar informāciju. Vārds "Internets" pirmo reizi tika minēts 1974.gada decembrī Stenfordas universitātes speciālistu izstrādātajā dokumentā, kas aprakstīja izmantojamā protokola specifikāciju. Sākotnēji gan tīkls tika lietots tikai valstu un zinātnes vajadzībām, bet komerciālajiem lietotājiem tīkls kļuva pieejams tikai 1988.gadā. Tātad tikai nedaudz vairāk kā 20 gadus atpakaļ. Kopš tā laika notika diezgan straujš datortīklu uzvaras gājiens. Jau 1996.gadā vārds "Internets" bija plaši pazīstams un to lietot sāka arvien vairāk datoru lietotāju. Pieauga arī pašu datoru lietotāju skaits un tagad internets ir nozīmīgs saziņas un informācijas apmaiņas līdzeklis. Taču šoreiz vairāk par saziņas iespējām.
Kā vienu no pazīstamākajiem saziņas veidiem internetā varētu minēt e-pastu, kura pirmsākumi ir meklējami jau sešdesmitajos gados, taču līdzīgāks mūsdienu izskatam tas esot kļuvis 1971.gadā. Šodien e-pastu nodrošina ne tikai uzņēmumu un iestāžu datorsistēmas, bet globālajā tīmeklī ir pieejami arī neskaitāmi bezmaksas e-pasta nodrošinātāji. Piemēram, Latvijā gandrīz vai katrs būs dzirdējis par Inbox.lv un liela daļa izmanto šo servisu no jebkuras savas atrašanās vietas, ja vien dators ir pieslēgts internetam. E-pasts ļauj nosūtīt un saņemt elektroniskās vēstules datoru lietotājiem visā pasaulē un no papīra vēstulēm tās atšķirās ar to, ka nokļūst pie saņēmēja gandrīz tajā pašā mirklī, kad sūtītājs to nosūta. Ja saņēmējs šajā brīdī nav pie datora, vēstule to gaida elektroniskajā pastkastītē un to var izlasīt jebkurā laikā.
Par e-pasta priekšteci varētu saukt tiešsaistes tērzēšanu, kaut arī jaunā kvalitātē tā ir pieejama arī tagad. Tiešsaistes tērzēšana (chat) ir serviss, kas ļauj savā starpā sarakstīties diviem vai vairākiem datoru lietotājiem un uzrakstītais teksts tūdaļ ir redzams sarunas partneriem. Šis serviss būtu diezgan ērts un arī izmantots joprojām tiek bieži, taču rakstīšana uz klaviatūras ir salīdzinoši lēna. Daudz ērtāk taču būtu savā starpā sarunāties līdzīgi kā pa tālruni. Pieaugot interneta pieslēguma ātrumam šāda iespēja radās un šodien jau nevienu neizbrīna cilvēks, kas pie datora sēž ar "austiņām" un mikrofonu lai sazinātos ar kādu savu paziņu tieši caur internetu. Atšķirībā no klasiskajiem tālruņa pakalpojumiem, balss saziņa internetā ir parocīgāka ar to, ka pastāvīgā (fiksētās maksas) interneta pieslēguma gadījumā sazināties var ar jebkuru pasaules malu neierobežotu laiku nemaksājot par to tālsarunu tarifu. Arī tālruņa līnija šajā laikā nav aizņemta. Šādu saziņas veidu, protams, izmanto vai nu jaunatne, kura vēlas ilgi savstarpēji komunicēt lai jel kā nosistu laiku vai arī jebkurš datora lietotājs sazinoties ar radiem un draugiem citās valstīs, bet netērējot naudu par tālsarunām. Pazīstamākie servisi tiešsaistes saziņai ir tādi kā Windows Live Messenger, Yahoo! Messenger, Skype un citi. Lai to lietotu, jums jābūt datoram ar internet pieslēgumu, mikrofonam un "austiņām" vai skaļruņiem.
Protams, sazinoties savā starpā, cilvēkiem ir vēlme arī uzlūkot savu sarunas partneri un šim nolūkam var izmantot video saziņu internetā. Faktiski to piedāvā jau augstāk minētie servisi, tikai lietotājam jābūt arī tīmekļkamerai, jeb, tā saucamajai vebkamerai (webcam). Ja abiem sarunas partneriem ir šāda neliela video kamera, sarunas laikā tie ne tikai viens otru var redzēt, bet arī dzirdēt.
Interesanti, ka pirmā tīmekļkamera tika uzstādīta 1991.gadā Kembridžas universitātes datorzinātņu nodaļas laboratorijā (saucamajā Trojan room), kurā atradās kafijas automāts (Trojan Room coffee pot) lai nodaļas darbinieki varētu, neveicot garo ceļu pa gaiteņiem, redzēt vai kafijas automātā ir kafija un gājiens pēc tās nebūtu bijis veltīgs. Šim mērķim par godu tika rakstīta nepieciešamā programmatūra un uzstādīta kamera, kura minētajam mērķim nokalpoja veselus 10 gadus (līdz 2001.gadam). Tā rādīja nelielu (128 x 128 punkti) melnbaltu attēlu, taču ar to bija pietiekami, lai redzētu vai kafija ir vai tās nav.
Attīstoties internetam, tīmekļkameras tiek uzstādītas arī dažādās publiskās vietās lai cilvēki šīs vietas varētu aplūkot arī nedodoties uz turieni. Bez tam tīmekļkameras var izmantot arī citiem tīri praktiskiem mērķiem, piemēram, lai atrodoties darba vietā redzētu kas notiek mājās, ko dara bērni vai kāds mājdzīvnieks.
Video signāla pārraidei gan ir nepieciešams atbilstošs interneta pieslēguma ātrums, taču tagad, kas pārsvarā tiek lietots, tā saucamais platjoslas internets, arī tā nav problēma. Līdz ar to, arī jebkurā mājsaimniecībā esošo datoru varat izmantot video saziņai, atliek tikai iegādāties tīmekļkameru (vebkameru).
Arī MA-1 Datori katalogā tagad ir atrodams plašs klāsts ar tīmekļkamerām. Daudzas no tām ir aprīkotas arī ar mikrofonu lai saziņu padarītu vēl ērtāku. Pircēju izvēlei ir pieejamas gan prestižās un kvalitatīvās Microsoft un Logitech kameras, gan arī ekonomiskāki citu ražotāju produkti.
IB, 01.02.2010
